A-B-C-D, 28 km, Daugavpils -> Sventes dabas parks -> Egļu kalns -> Sasaļu mežs
Sventes dabas parks sākotnēji kā Sventes ezera ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums dibināts 1977. gadā 23,5 km² platībā. Parks ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. Tas atrodas Daugavpils rajona Medumu, Sventes, Kalkūnes un Šēderes pagastā. Parka reljefs stipri paugurains; starp atsevišķiem tā elementiem vērojama liela augstuma starpība. Sventes dabas parka ainavu veido gan dabas objekti (ezeri, platlapju un egļu meži), gan arī kultūrainava (lauku apdzīvotās vietas un lauksaimniecības zemes). Ezera trīs salās aug melnalkšņu audzes mistrojumā ar bērziem un apsēm. Ezers ar salām, pussalām un līčiem veido skaistu ainavu. Ezeru apjož niedru josla, vietām sastopamas arī vilkvālītes. No aizsargājamajiem putniem te ligzdo lielais ķīris (Larus ridibundus), lielais (Botaurus stellaris) un mazais (Ixobrychus minutus) dumpis kā arī citas biežāk sastopamas putnu sugas.

Egļu kalns.
Daugavpils rajona augstākā virsotne, relatīvais augstums 42,5 m. Ierīkots skatu tornis, no kura paveras skats uz Daugavpils rajonu un Lietuvu.

Atrodas Daugavpils raj. Sventes pagastā, Ilūkstes paugurainē, aptuveni 2 km uz R no Sventes ezera. Tas ir ledāja starpmēļu stūra masīvs, ko galvenokārt veido glaciotektoniski deformēti glaciofluviālie un glacigēnie nogulumi. Egļu kalns morfoloģiski pieder paugurmasīvu grupai. Tas ir plašs paugurs ar saposmotu virsmu, virsmas saposmojumu veidojošie trīs izteiktākie pauguri (augstumatzīmes 214 m v.j.l.; 218 m v.j.l. un 220,1 m v.j.l.) atrodas uz kopēja, izstieptas formas pacēluma, kas orientēts DR – ZA virzienā. Egļu kalna pamatnes garums pārsniedz 1000 m, bet platums pārsniedz 500 m. Relatīvā augstuma ziņā Egļu kalns ierindojams augsto lielpauguru grupā (25 m <>

Kalna virsmā saglabājušies I pasaules kara ierakumi.

Sventes ezers. Atrodas Ilūkstes paugurainē, 137 m vjl., Daugavpils rajona Sventes pagastā (D gals Medumu un Kalkūnes pag.). Sventes ezers ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un kopā ar apkārtējo ainavu veido dabas parku. Ezera platība 7,35 km2 (kopā ar salām 7,39 km2), garums 5,3 km, platums 2,8 km, vidējais dziļums 7,8 m, lielākais dziļums 38 m (ZA daļā), sateces baseina platība 18 km2 (Daugavas lielbaseinā). Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir botānisks liegums. Ezera krasti augsti. DA stūrī iztek Laucesas pieteka Pakrāce. Sventes ezera mazā baseina dēļ tā ūdens pilnībā apmainās 1 reizi 16-17 gados. Vēl 20. gadsimta vidū Sventes ezers bija viens no dzidrākajiem ezeriem Latvijā (ūdens caurspīdīgums 5-7 m).

Sasaļu mežs. Dabas liegums, kas izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgās priežu mežaudzes. Tā teritorijā atrodas Sasaļu ezers (27,4 ha) un Melnezers (platība 3ha, dziļums – 21,9 m). Teritorijā konstatētas aizsargājams putnu sugas - niedru lija, mežirbe, baltmuguras dzenis, melnā un pelēkā dzilna u.c.