Bebrene

E - F1, 17 km, Pilskalnes Siguldiņa -> Akmeņupes taka -> Bebrenes muižas ansamblis
Bebrenes parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis un viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 5.3 ha. Parks ierīkots apmēram 19. gs. beigās, lai gan tajā saglabājušies apmēram 200 gadus veci ozoli. Kopš 1957. gada parks atzīts par Valsts nozīmes kultūras pieminekli. Ainavu parks ierīkots lēzenā pakalnu virsotnē ar viegli nolaidenām malām, tā ZA malā dabiska grava ar nelielu upīti. Parka centrālajā daļā atrodas grāfu Plāteru - Zībergu pils.

Akmeņupes taka. 2,5 km gara atpūtas taka Akmeņupītes krastā. Takas sākums pie Bebrenes ciema robežas, iebraucot pa Ilūkstes ceļu, kreisajā pusē. Ir ugunskura un telšu vieta, avots.

Bebrenes muižas ansamblis. Bebrenes pils komplekss atrodas Bebrenes parkā, kas ir viens no izteiksmīgākajiem angļu ainavu stila parkiem Latvijā. Pils kompleksā ietilpst 1896. gadā būvētā grāfu Plāteru-Zībergu pils (tagad Bebrenes vidusskola), pils vārti, virtuves ēka, muižas pārvaldnieka māja, namiņš virs pagraba, dzirnavas (1836.g.) un zirgu staļļi.

Pils celtniecību 19. gs. beigās uzsāka grāfs Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs, kam piederēja Bebrenes muiža. Galvenā pils ēka būvēta franču renesanses stilā (poļu arhitekts L. J. L. Markoni, 1834.-1919.). Līdz mūsdienām daļēji ir saglabājusies pazemes eja no pils pagraba uz virtuves ēku. Bebrenes jaunajos kapos ir saglabājusies arī grāfu dzimtas kapliča (celta 1875 g.).

Bebrenes ciems ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru. Tajā noteicoša loma ir muižas ēku un baznīcas (1797) izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu-ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir vairāk vai mazāk tai pakārtoti.